Ideja

Ideja par ciematu man radās, kad realizēju savu vēlmi dzīvot labiekārtotā, ainaviskā un meža ieskautā īpašumā pie ūdens. Rezultātā tapa Amatciems, kur šobrīd dzīvoju pats, mani bērni, draugi, kā arī citi cilvēki ar līdzīgām prasībām pret dzīves vietu. Atzīšos - sākotnēji projektu veidoju, lai realizētu savas egoistiskās vēlmes dzīvot man piemērotā vidē. Iekšējās kārtības noteikumi tika izstrādāti par pamatu ņemot citu valstu līdzīgu pieredzi un manu redzējumu par to, kā, dzīvojot labiekārtotā ciematā, var sadzīvot ar dabu, meža dzīvniekiem un citiem Amatciema iedzīvotājiem. Noteikumi paredzēti līdzīgi domājošiem cilvēkiem, kuri neuzskata tos kā rīcību ierobežojošus, bet gan kā mieru un klusumu veicinošus. Tie paredz, ka ciematā nav žogu, vakaros un naktīs nav atļauts skaļi trokšņot un atgādina to, ka suns ir cilvēka draugs, kuru nedrīkst pieķēdēt.

Mans mērķis ir maksimāli saglabāt dabisku vidi. Blakus iekoptam zālājam atstāju arī ziedošu pļavu un mežu nepārvēršu par iekoptu parku. Nokaltis vai vēja aizlauzts koks un izgāzta koka sakne paliek mežā par prieku un patvērumu meža iemītniekiem - dzeņiem, dzilnām, vāverēm vai lapsām. Ciemata vizuālais tēls demonstrē vidi, kurā cilvēks dzīvo harmonijā ar dabu. Nopļautā mauriņā jāņtārpiņu neieraudzīsi, bet Amatciemā, iestājoties tumsai, zālē spīd simtiem mazu "actiņu"! Dīķos vasarā skan zaļo varžu koris, kas man ir liels pagodinājums, jo zaļās vardes mitinās tikai ļoti tīrā un nepiesārņotā vidē.

Šeit dominē daba. Ne cilvēks.

ČIRIS

© 2013, Jaunmāras Ltd