Spēkā esošais teritorijas plānojums 2014.-2025.gadam nosaka vispārīgas un konkrētas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Amatciems ir savrupmāju apbūves teritorija (DZS1) – funkcionāla  zona, kas noteikta, lai nodrošinātu mājokļa funkciju savrupam dzīvesveidam, paredzot atbilstošu infrastruktūru, un kuras galvenais izmantošanas veids ir 1) savrupmāju un 2) vasarnīcu apbūve. Papildizmantošana – publiskā apbūve, tirdzniecības un pakalpojumu objektu, tūrisma, atpūtas iestāžu, izglītības, veselības aizsardzības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve.  

Ar nolūku nodrošināt ciema teritoriju kā privātmāju teritoriju (ar apsaimniekotāja noteiktām koplietošanas teritorijām), visi zemes gabali lietojami vienīgi dzīvojamo ēku būvēšanai un izmantošanai. Īpašumā atļauts izbūvēt vienu vienģimenes māju, pirti, pie mājas izvietotu garāžu un citas konstrukcijas, kādas parasti lieto vienas ģimenes sadzīves vajadzību nodrošināšanai. Ciemata teritorijā esošo īpašumu nav atļauts izmantot reliģiskai un kulta darbībai, politiskajai darbībai, bāru, diskotēku un deju klubu ierīkošanai, kazino un spēļu zāļu vajadzībām, spēļu automātu izvietošanai, intīmpakalpojumu un tiem pielīdzināmu pakalpojumu sniegšanai, citu līdzīga rakstura izklaides pasākumu organizēšanai, tirdzniecības un masu pakalpojumu sniegšanai, jebkādai ražosanai vai citai darbībai, kas saistīta ar paaugstināta trokšņa līmeni un smakām.

Amatciems ir plānots kā vienota stila savrupu mājvietu ciems, līdz ar to jebkuras vienģimenes mājas, garāžas, sētas, citu konstrukciju, baseinu, tenisa kortu vai citu atpūtas objektu būve, pārbūve, izvietošana vai saglabāšana jebkurā zemesgabalā atļauta tikai ar projekta rakstisku saskaņošanu ar Apsaimniekotāju un Cēsu novada būvvaldi.  

Lai nodrošinātu sakoptu un pievilcīgu ainavu, jebkurā zemesgabalā nav pieļaujama telšu, aiz automašīnas velkamu treileru, mobilo māju, dzīvojamo vagoniņu, pagrabu, šķūnīšu, garāžu vai citu ēku izvietošana vai celtniecība ar nolūku tos izmantot kā pagaidu vai pastāvīgu mītni vai jebkādām citām vajadzībām, izņemot gadījumus, kad šādi objekti nepieciešami saistībā ar vienģimenes mājas celtniecību attiecīgajā zemesgabalā. 

Atļautais apbūves tips ir koka karkasa, guļbūves, mūra, akmens, stikla, arī rūpnieciski ražotas ēkas, moduļi. Pieļaujamie jumta segumi - niedras, plēstas koka skaidas, māla vai cementa dakstiņi, zālāja segums. Ēku ārsienu papildu apdare - laukakmens, dekoratīvais koka apšuvums, krāsots apmetums, stikls. Galvenais ierobežojošais noteikums pie jaunas ēkas izvēles ir – tās harmoniska iekļaušanās vidē.

Katra mājvieta ciemā ir plānota individuāli, tādēļ lai saglabātu ainavisku skatu no jebkura īpašuma, žogs (ja tādu vēlas īpašnieks) ir caurspīdīgs ne mazāk kā 50% apjomā, izmantojamais materiāls – koks, augstums – līdz 1,2 m. Žogam jabūt stilistiski saskaņotam ar ēku un blakus esošā zemesgabala arhitektūru. Ņemot vērā to, ka apkārt ciematam ir plaši mežu masīvi, tad meža zvēri ir iecienījuši pastaigas pa Amatciemu, līdz ar to žogi ap īpašumu pa visu perimetru ciemā netiek rekomendēti, lai netraucētu dzīvnieku brīvu pārvietošanos.

Ciemata veidošanas procesā īpaša rūpība tika pievērsta gadiem ilgi augušo koku saglabāšanai un jaunu stādījumu veidošanai, lai attiecīgi atvērtu skatu ainavai vai noslēgtu pagalmu citu acīm. Līdz ar to, pirms stādījumu paplašināšanas, samazināšanas vai likvidēšanas jebkurā zemesgabalā, jāizstrādā un Apsaimniekotājam jāiesniedz labiekārtošanas projekts.

Apzaļumojot gruntsgabalu, projekts nav jāizstrādā par augiem un stādījumiem, kas, maksimāli izaugot, nepārsniedz 2m augstumu. Saudzīgi jāizturas pret jebkuriem dabiskas izcelsmes meža augiem - īpaši sūnām, ķērpjiem, viršiem utt., maksimāli saglabājot tos to dabiskās izcelšanās vietās. Iespēju robežās jāsaglabā vecie, sausie stāvkoki. Par zālāju pļaušanu mūsu viedoklis ir: nepļaut vairāk kā dažas reizes sezonā. Ja zāli pļaujam katru nedēļas nogali, mūsu piemājas mauriņā esošie ziedaugi nepaspēj izziedēt un mēs būtībā izslēdzam no aprites vienu no regulējošiem ekosistēmu pakalpojumiem, no kura atkarīgs ne vien bezmugurkaulnieku populāciju lielums un dažādība, bet arī dabas daudzveidība, jo samazinām apputeksnētāju barošanās vietas, un līdz ar to mazāk apputeksnētāju tiek arī augļu kokiem. Labākais laiks pļaušanai ir tad, kad lielākā daļa ziedaugu ir noziedējusi un ir nobriedušas sēklas. Ārpus mauriņa – ceļmalas, mežmalas pļaujam tikai 2 reizes gadā.

Aicinām iedzīvotājus pielāgoties dabai – tas ir efektīvāk: ietaupām naudu, ūdeni, spēku un laiku zālāja kopšanai, nevis par visām varītēm katru vietu mēģināt pārvērst zaļojošā mauriņā. Ja zāliens nav pļauts visu vasaru, tad pirms ziemas iestāšanās gan to vajadzētu nopļaut un zāli savākt, lai neveidotos kūla.

Kāpēc ir ļoti svarīgi zāli savākt un aizvest no vietas, kurā potenciāli vēlamies redzēt pļavu augus? Zāle satur barības vielas, un, to atstājot zālienā, rodas mēslošanas efekts, palielinās augsnes auglība, bet, pretēji kultūraugiem, no kuriem sagaidām ražu, pļavai ir vajadzīga samazināta augsnes auglība.

Amatciema teritorijā atļauts turēt suņus, kaķus vai citus mazos mājdzīvniekus, kuri vispārējā kārtā tiek atzīti par mājdzīvniekiem. Respektējot pārējos Amatciema iedzīvotājus un viesus, suņu brīva pārvietošanās pieļaujama tikai sava īpašuma norobežotā teritoijā. Lai meža dzīvnieki varētu brīvi pārvietoties un suns ar riešanu netraucētu pārējos iedzīvotājus, naktī un tajā laikā, kad suns nav saimnieka tiešā uzraudzībā, sunim jāatrodas telpās.

Atbalstot humānu attieksmi pret dzīvniekiem, suņa turēšana pie ķēdes nav atļauta, taču saimniekam jāgādā, lai suns nešķērso savas teritorijas robežas, ko var nodrošināt ar disciplīnu vai ar elektriskās sētas palīdzību (sunim ir apkakle, kura raida viņa veselībai nekaitīgu elektrisko strāvu brīdī, kad tas šķērso noteiktas teritorijas robežas).

Ārpus šīs teritorijas, suņus jātur pavadā. Rūpējoties par savu un citu iedzīvotāju drošību un dzīvnieku veselību, mājdzīvniekiem jābūt vakcinētiem atbilstoši LR spēkā esošajām veterinārajām prasībām. Saudzīgi jāizturas pret meža dzīvniekiem, maksimāli netraucēt to pārvietošanos un uzturēšanos ciemā.

Tā kā ciemata teritorijā nav žogu, tad īpašumi ir daļēji pārredzami un rada ciemata kopējo tēlu, līdz ar to neaizņemto un/ vai neapbūvēto zemesgabalu īpašnieku pienākums ir pastāvīgi uzturēt šos zemesgabalus kārtībā, regulāri pļaujot pāraugušo zāli un krūmus, un nepieļaujot dažāda veida atkritumu uzkrāšanos.

Lai Amatciema teritorijā nodrošinātu mierīgu un klusu vidi, nav atļauta sabiedrisko kārtību traucējošu vai pašcieņu aizskarošu darbību veikšana jebkurā zemesgabalā, kā arī jebkādu tādu darbību veikšana, kas traucē vai aizskar citu zemesgabalu īpašniekus, to skaitā skaļu ballīšu un pikniku rīkošana savā gruntsgabalā ārpus mājas.

Respektējot iedzīvotājus, kuri Amatciemā pavada brīvdienas vai atvaļinājumu un vēlas atpūsties, skaļu mehānisko ierīču darbināšana (zāles pļaujamie, urbji un citu skaļu troksni izraisošie darbarīki) pirms 9:00 un pēc plkst. 21:00 nav pieļaujama. Tāpat nav pieļaujama mūzikas atskaņošana no automašīnām un ārpus telpām tā, ka to traucējoši dzird kaimiņa gruntsgabalā.

Sakarā ar to, ka liela daļa māju jumtu ir no niedru seguma, nav atļauta salūtu un cita veida pirotehniska uguņošana, kā vienīgi centralizēta organizēta uguņošana speciāli tam atvēlētā vietā ciema kopīgajos svētkos, organizēta no Apsaimniekotāja puses.

Makšķerēšana – viena no brīvā laika populārākajām pavadīšanas iespējām Amatciemā. Ir pieļauta individuāla makšķerēšana sava gruntsgabala dīķī vai vairāku īpašnieku kopīgajos dīķos. Komercrakstura makšķerēšana nav atļauta.

Ar mērķi nodrošināt klusu vidi, nav atļauta motorizēta ūdens transporta līdzekļu, izņemot ar elektromotoru,  lietošana jebkurā no ūdenstilpnēm – gan kopīgajos, gan gruntsgabalu atsevišķajos dīķos. Nav ierobežota peldēšanās un pārvietošanās pa dīķiem ar airu laivu un ūdens velosipēdiem, neievērojot īpašumu robežas, bet krasta lietošana svešā īpašumā bez īpašnieka atļaujas nav pieļauta.

Tajās ūdenstilpēs, kuras tiek dalītas ar citiem īpašniekiem, izvietot siltumsūkņu kontūras nav atļauts.

Tāpat nav atļauts dīķos izvietot stacionārus atrakciju parkus vai mākslīgus elementus publiskai lietošanai.